Sestdiena, 31. Jūlijs, 2021. Angelika, Ruta, Rūta, Sigita
Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku oficiālais tūrisma portāls

Aktualitātes Bauskas muzejā


Aktualitātes Bauskas muzejā Aktualitātes Bauskas muzejā

No 2021. gada 15. jūnija līdz 2021. gada 27. jūlijam Bauskas muzejā būs skatāma tekstilmākslas izstāde “Aina Muze. Bezgalīgais pavediens”

Māksliniece Aina Muze (1943.-2017.) strādājusi daudzveidīgās aušanas un tekstilmozaīkas tehnikās. Viņas radošais sniegums spilgti atklājas lielformāta un arī miniatūrās kompozīcijās, kur rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi. Tie pauž folkloras, vēstures un sakrālās tēmas emocionāli piesātinātās zīmēs un simbolos. Viņas tekstīlijas ir apliecinājums tam, ka Ainas Muzes daiļradi allaž caurvij rūpes par Latvijas vēsturi un kultūru kā patiesu un saudzējamu vērtību. Māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu izcilā tekstilmākslas meistara Rūdolfa Heimrāta vadībā, kura ietekme uz mākslinieces domāšanu un prasmi jūtama gan pietātē pret tradīcijām, gan aktīvos savu novatorisko ceļu meklējumos.

Šajā izstādē vienkopus rodami klusāki un emocijās skaļāki darbi, tā paver logu uz mākslinieces daudzpusīgo, emocionālo pasaules redzējumu.

Ainas Muzes profesionālā darbība aizsākusies 1960-jos gados ar rūpnieciski ražotu audumu dizaina izstrādi rūpnīcā „Rīgas audums”, vēlāk nozīmīga pieredze gūta tekstildarbu izveidē Rīgas interjeriem. Ar gadiem mākslinieces darbības lauks kļuvis plašāks un plašāks. Jau vairāk nekā divdesmit gadus paralēli gobelēniem viņa darinājusi arī tekstilmozaīkas. Viņa bija tā, kas Latvijas Mākslas akadēmijā izveidoja speciālu programmu un tekstilmozaīkas kursu, organizēja studentu darbu izstādes Latvijā un ārpus tās, nodibināja Latvijas Tekstilmozaīkas asociāciju. Ainas Muzes idejas turpina dzīvot studentos, bet viņas darbi rodami baznīcās, daudzos muzejos un privātās kolekcijās visā pasaulē.

Mākslinieces tekstilijas eksponētas daudzās izstādēs Latvijā un grupu izstādēs ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Kanādā, Krievijā, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Zviedrijā un citur ārzemēs. Ainas Muzes darbi reprezentē Latvijas tekstilmākslu un kultūru Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā (Francija), kā arī Latvijas vēstniecībās Kanādā, Čehijā un Turcijā.

Autores tekstilijas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rundāles pils muzeja krājumā, Krievijas Mākslinieku savienības un Mākslas fonda kolekcijās Maskavā (Krievija), kā arī privātās kolekcijās ASV, Austrālijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Vācijā, Anglijā un Latvijā.

 

 

 

 

Bauskas muzejs kopīgā Baltu ceļa apceļošanas akcijā

Visas vasaras garumā  (no 7. jūnija līdz pat 22.septembrim) Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioni organizē ceļošanas akciju tūrisma maršrutā BALTU CEĻŠ. Akcijā ar zemgaļu senlietu izstādi piedalīsies arī Bauskas muzejs.

Muzejā daudzu gadu desmitu laikā ir uzkrāta iespaidīga arheoloģisko priekšmetu kolekcija, kas liecina par seno zemgaļu materiālo kultūru dzelzs laikmetā no 1. līdz 13. gadsimtam. Senlietas atrastas gan arheoloģiskajos izrakumos Mežotnes pilskalnā un senpilsētā, daudzos kapulaukos, gan nejauši uzietas visā bijušā Bauskas rajona teritorijā.

Izstādē zemgaļu senlietas sagrupētas pēc to pielietojuma – darba rīki, ieroči, sadzīves priekšmeti un rotaslietas. Gandrīz visi priekšmeti ir vietējo amatnieku darinājumi, tikai dažas senlietas uzskatāmas par importa precēm. Visplašāk pārstāvēti ir kalēju un rotkaļu senie arodi. Par kalēju augsto prasmi liecina dažādi dzelzs darbarīki un ieroči. Ieroču klāstā dominē šķēpu uzgaļi, kas atrodami gandrīz katrā pieauguša zemgaļu vīrieša kapā. Izstādē ir pārstāvēti dažādu lielumu un tipu šķēpu uzgaļi, daži no tiem ir izgatavoti no damascēta tērauda, kas apliecina kalēju augsto meistarības līmeni. Vēl no ieročiem ir pārstāvēti vidējā dzelzs laikmetā plaši pārstāvētie kaujas naži – gan šaurasmens, gan platasmens formas. Ir arī vēlajā dzelzs laikmetā (agrajos viduslaikos) lietotie vienasmens zobeni, kas arī tiek atzīti par vietējo zemgaļu kalēju darinājumiem. Īpaša loma dzelzs laikmetā bija cirvim, kas reizē bija gan darba rīks, gan tuvcīņas ierocis. Agrajā un vidējā dzelzs laikmetā tie bija šaurasmens cirvji, te pārstāvētas gan uzmavas, gan kāta cauruma formas. Vēlajā dzelzs laikmetā notika pāreja uz platasmens cirvju formām un šo cirvju attīstību varēs aplūkot izstādē. Daži cirvju asmeņi ir visai nelieli, un tie atrasti pusaudžu apbedījumos. Zemgaļu sieviešu kapavietās visai bieži atrasti kapļi, kas nav doti līdzi uz viņsauli citu Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu pārstāvēm. No citiem dzelzs darbarīkiem izstādē ir pārstāvēti sirpji, sirpjveida naži, izkapts un īleni.

Rotkaļu galvenais izmantotais metāls bija bronza. Izstādē plaši pārstāvētas dažādu tipu saktas, rotadatas, kaklariņķi, rokassprādzes, gredzeni, važiņu rotas un piekariņi. Īpaši plaši pārstāvētas dažādu tipu pakavsaktas. Gandrīz visi šo rotaslietu veidi bija izmantoti kā aksesuāri kā vīriešiem, tā sievietēm. Vienīgi vīriešiem šādas rotas bija krietni vien masīvākas. Miniatūras rotaslietas atrastas bērnu un pusaudžu apbedījumos. Dažu bagātu sieviešu rotaslietu kopsvars sasniedza vairāku kilogramu svaru. Dažādi piekariņi un zvārgulīši zemgaļu sievietes padarīja skanīgas un sadzirdamas jau no lielāka attāluma, kad tās ar visām rotām kaut kur pārvietojās. Mežotnes senpilsētas teritorijā atrasti vairāki lāču ilkņi, kas lietoti kā piekariņi. Iespējams, ka tādus nēsāja vīri, kuri medībās bija pievarējuši tolaik mūsu mežos bieži sastopamo un spēcīgāko dzīvnieku – lāci.

No importētiem priekšmetiem izstādē apskatāms kāds retāk sastopams atradums – svaru kārbiņa ar svariņiem, ko lietoja dārgmetālu svēršanai. Tāda veida priekšmeti atrodami tā laika sabiedrības elites un tirgotāju atdusas vietās.

 

 

 

 

Šogad izstāžu ciklam “Restaurētie priekšmeti Bauskas muzejā” ir izvēlēti trīs muzeja krājuma priekšmeti. Izstāde Bauskas muzejā būs skatāma līdz oktobrim

 

Mākslinieces Leontīnes Zēbaueres glezna “Sieviete baltā tērpā” (“Brāļa sievas portrets”), restauratore Līga Jansone un gleznas „Sieviete baltā tērpā” („Brāļa sievas portrets”) virsrāmis, restauratore Anna Kozorovicka.

Gleznotāja Leontīne Zēbauere pieder 19. gadsimta beigu 20. gadsimta sākuma māksliniecēm. Nereti, mākslas literatūrā, runājot par pirmajām profesionālajām māksliniecēm, min 20. gadsimta 20.-30. gadus, tomēr vietējā mākslas dzīve bijusi stipri daudzveidīgāka, un sievietes tajā aktīvu dalību ņēmušas un aktīvi iesaistījušās Latvijas mākslas dzīvē jau kopš 19. gadsimta vidus.

Bauskas muzejā esošā Leontīnes Zēbaueres darbu kolekcija lieliski kalpo priekšstata paplašināšanai par sieviešu pārstāvniecību attiecīgā laika Latvijas mākslas dzīvē. Gleznu kolekciju veido četrpadsmit darbi, un tā ir vienīgā, publiskai apskatei pieejamā, mākslinieces darbu kolekcija Latvijā.

Gleznotāja Leontīne Zēbauere (1878-1963) dzimusi Bauskas apriņķa Valles pagastā, pabeigusi Bauskas Bekeres meiteņu skolu. No 1897. gada līdz 1903. gadam māksliniecisko izglītību guvusi Venjamiņa Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā, pēc tās beigšanas nokārtojusi zīmēšanas skolotājas tiesības.

Studijas turpinājusi Pēterburgas Mākslas akadēmijā un divus gadus studējusi mākslu Minhenē, vēlāk papildinājusi zināšanas Šveicē un Francijā.

Pēc atgriešanās dzimtenē Leontīne Zēbauere atsākusi pedagoģisko darbību un iesaistījusies vietējā mākslas dzīvē. 1913.–1914. gada mijā viņa piedalījusies 3. Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā, kurā izpelnījusies plašāku sabiedrības un mākslas kritiķu uzmanību eksponējot sadzīves žanra gleznas. Pēc nelabvēlīgiem kritiķu komentāriem māksliniece nolēmusi vairs nepiedalīties publiskās izstādēs.

Pēc kara Leontīne Zēbauere atgriezusies mantotajā saimniecībā Vallē un tuvinieku portretus, ainavas un klusās dabas gleznojusi tikai savam priekam.

 

Teoloģijas doktoram, profesoram, prāvestam Paulim Žibeikam piederējis spēļu galdiņš, restauratori restaurācijas uzņēmums SIA ”Intarsija”.

Prāvests Paulis Žibeiks (pilnā vārdā Paulis Teodors Jēkabs Žibeiks 1910-2006) Bauskas Sv. Gara evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpojis sešdesmit divus gadus un ir nozīmīga persona Bauskas vēsturē un Latvijas akadēmiskajā vidē.

1991. gadā Paulim Žibeikam piešķirts LU Goda doktora grāds, 1992. gadā teoloģijas doktora grāds. 2003. gadā P. Žibeika nopelni tika novērtēti ar LELB Goda prāvesta titulu. Profesora vārdā nosaukta auditorija Lutera akadēmijā.

2017. gadā Bauskas muzejs saņēma dāvinājumā Pauļa Žibeika personīgo arhīvu un citus ar viņa profesionālo darbību un iedzīvi saistītus priekšmetus un muzejā notiek darbs pie Pauļa Žibeika un Žibeiku dzimtas atstātā dokumentārā mantojuma izpētes un iedzīves priekšmetu restaurācijas.

Paulis Žibeiks visu mūžu dzīvojis Bauskā, kādreizējā sava tēva brālēna Bauskas skolotāja Jāņa Žibeika un viņa sievas rokdarbu skolotājas un šūšanas piederumu veikala īpašnieces Otīlijas Žibeikas mājā. Saņemot tik apjomīgu lietu kopumu, Bauskas muzejs ir ieguvis nozīmīgas liecības par kultūrvēsturisko vidi, kas raksturo Bauskas vidusslāņa iedzīvi no 19. gs. beigām līdz 21. gs. sākumam.

Diemžēl muzejam nodotās mēbeles atrodas degradētā stāvoklī.

2019. gadā uzsākot darbu pie Pauļa Žibeika mēbeļu restaurācijas, tika veikta unikāla 18. gadsimta spēļu galdiņa restaurācija.

Šāda veida spēļu galds Queen Anne (Anglija, autors nezināms), datēts 18. gadsimta otrā pusē, stila formās, dažādām funkcijām transformējama mēbele, ir nozīmīgs un sarežģīts mēbeļu mākslas paraugs un Latvijas muzejos nav saglabājies. Tas ir ļoti rets un unikāls ieguvums pat Eiropas kultūrvēstures mērogā. Galdiņš izgatavots no sarkankoka un bērza masīvkoka, sarkankoka nažfiniera, melnkoka, kaula un misiņa furnitūras.

 

 

 

 

No 2021. gada 31. jūlija līdz 2021. gada 12. septembrim Bauskas muzejā būs skatāma mākslas izstāde “Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki.”

Atzīmējot pagājušā gada nogalē klajā nākušās grāmatas “Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki.” atvēršanas svētkus, Bauskas muzejā būs skatāma izstāde, kuru veido vairāk kā 45 izdevumā ietverto mākslinieku novadnieku darbi no Bauskas muzeja krājuma un privātkolekcijām, aicinot iepazīt Bauskas un apkārtnes profesionālo mākslinieku radošo mantojumu.

Grāmata tapusi pateicoties biedrībai “Meistars Gothards”, sadarbībā ar Bauskas muzeju, un tajā iekļauta informācija par 50 profesionāliem un apkārtnes kultūrvēsturē nozīmīgiem gleznotājiem, grafiķiem un tēlniekiem, kuri dzīvojuši Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novados. Šis ir pirmais izdevums, kurā apkopota un strukturēti atainota Bauskas un apkārtnes profesionālo gleznotāju, tēlnieku un grafiķu darbība no 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām.

Izstādes atklāšana un Bauskas mākslas tirgus notiks 2021. gada 31. jūlijā no pulksten 12.00 līdz 15.00 Bauskas muzeja pagalmā.

Izstādes atklāšanā gaidāma tikšanās ar grāmatas veidotājiem un atbalstītājiem, māksliniekiem - darbu autoriem vai to tuviniekiem, savukārt, Bauskas mākslas tirgū būs iespēja personīgi iepazīties ar Bauskas novada māksliniekiem un viņu radošo darbu.

 


Citas ziņas